Pēdējo reizi 20. gada 2022. martā atjaunināja Rodžers Kaufmans
leting go citēt pazemību
No Laoce
Esiet pilnīgi pazemīgs, un miers būs ar jums.
Esiet viens ar visu, kas dzīvo, kas pastāv
kas uzzied un atkal izgaist,
kā sulīgā veģetācija,
kas atgriežas savās saknēs.
Pieņemt šo atgriešanos pie izcelsmes
sauc par sirdsmieru.
Pieņemot šo sirdsmieru
tika nosodīts kā fatālisms.
Bet tas nav nekas atšķirīgs
kā pieņemt likteni.
Un pieņemt likteni nozīmē
das Leben skatīties ar atvērtām acīm,
vienlaikus noraidot likteņa līdzekļus
the lapsa satikt aizsietām acīm.
Kurš Acs ir atvērts, arī prāts ir atvērts.
Ikvienam, kam ir atvērts prāts, ir arī atvērta sirds.
Ikviens, kam ir atvērta sirds, ir cieņas pilns.
Kas ir cienīgs, tas arī ir dievišķs.
Kas ir dievišķs, tas ir noderīgs.
Kurš ir noderīgs, tam nav gala.
Kam nav gala, tas ir labi aizsargāts.
Tie, kas ir labi aizsargāti, dzīvo šeit un Tagad
Pazemības citāts
Wikipedia definē pieticību:
pieticība (no "būt pieticīgam", "atkāpties", "būt apmierinātam", "atteikties" mūsdienu valodā ir sinonīms vārdam "taupība", "neprasīgs", "vienkāršība", "atturība".
Tas var būt saistīts ar cilvēka dabu cilvēki (= pieticība kā rakstura īpašība) vai vienkārši raksturo noteiktu uzvedību (= vienkāršs dzīvesveids, atturēšanās no greznības).
Pozitīvā vērtējumā tas veido līdziniekus tādiem terminiem kā “meklē bijību”, “augstprātība”, “nepieticība”, “pārmērība” vai “pompozitāte”.
Izsmejošā, nievājošā tonī tas sastopams tādos izteicienos kā “pieticīgs sasniegums”, “ar pieticīgu inteliģenci svētīts”, “nācis no pieticīgiem dzīves apstākļiem”.
Pašnoniecinoši runā arī par “manu pieticīgo daļu” (= mazo daļu), “manu pazemīgo cilvēku” (= manu pazemīgo sevi), “manu pieticīgo ieguldījumu”, “manu pieticīgo dāvanu” (= suvenīrs/ziedojums).
Cilvēka apgalvojums, ka viņš vai cits ir “pieticīgs”, var izpausties brīvprātīgi atturēties, piespiedu (iespējams, “liktenīgu”) personības vai dzīves apstākļu ierobežojums, ironija vai nepatiesība.
Wikipedia
